Matīsa Jākobsona blogs

Ja tu gribi kaut ko sasniegt ģitārspēlē, ir divi galvenie ceļi, pa kuriem vari doties.  Pirimais ir populārs – mēģināt sasniegt savus lielos mērķus, uzreiz lekt iekšā ugunīs un dejot ar liesmām, cenšoties nesadegt. Citiem vārdiem - atdoties mūzikai pilnībā. Ļoti estētisks un romantisks, viennozīmīgi mans mīļākais variants. Vai visi ģitāristi tam ir gatavi? Nē. Otrais ir mazāk populārs – aizvietot savus vecos ieradumus un vietā likt jaunus, pieliekot nelielu, bet nepārtrauktu piepūli. Vai visi ģitāristi ir tam gatavi? Jā, sasodīts, jā! Doma ir ļoti vienkārša. Tas, kāda ir Tava vērtību sistēma, nosaka to, kādus lēmumus tu pieņemsi savā atvēlētajā laikā uz šīs planētas. Un tas, kādus lēmumus tu pieņemsi -  nosaka, kādus rezultātus tu sasniegsi. Mūziķiem pietiek mani iepazīstināt ar savām prasmēm ģitārspēlē, un es no tā varu daudz secināt par viņa izvēlēm un vērtību sistēmu. Mans blogs lielā mērā ir par to, kā uzlabot savu vērtību sistēmu un dzīves kvalitāti. ...

Kad bērnībā spēlēju pūtēju orķestrī, mans diriģents Jānis Grahoļskis ik pa laikam pirms mēģinājumiem apvaicājās: „Jēkabson (mans uzvārds ir Jākobsons bet ok, I let that one slide by ), kā Tev iet?” uz ko es atbildēju: „Viss kārtībā”. Katru reizi, saņemot šādu atbildi, viņš sacīja: "Viss kārtībā ir tikai kapos. Kad Tu būsi sešas pēdas zem zemes (starp citu – Six Feet Under – nu ļoti gaumīgs seriāls), tikai un vienīgi tad Tev viss būs kārtībā”. Ilgi es nesapratu, vai tas ir  joks, vai arī tur tiešām slēpjas  kāda eksistenciālas dabas atziņa. Ideālas izglītības sistēmas nav, un labi, ka tā. Dzīve pēc savas būtības ir organiska (tā realizējas pa dažādiem ceļiem). Tā pēc savas dabas nav perfekta, lineāri ideāla ir tikai nāve. Vēlme pēc absolūtā un nevainojamā jau savā saknē ir orientēta uz nāvi. Ja izglītība ir tendēta uz dzīvi – tad ideālai izglītības sistēmai nevajadzētu eksistēt. Un tam ir ļoti labs iemesls.  Uz mirkli izslēgsim pozitīvo lēcu un paskatīsimies uz šo vis...

Atšķirība starp labu ģitāristu un sliktu ģitāristu ir tāda, ka labs ģitārists apzinās, cik maz viņš patiesībā zina. Interesanti, ka cilvēki ar fiziskās veselības problēmām izvēlās iet pie labākā un profesionālākā ārsta, kādu var atļauties, un tajā pašā laikā - ja runa ir par mūzikas apguvi - katrs desmitais ģitāraspēles  molestotājs  sevi sauc par ģitārspēles skolotāju. Ja šobrīd apmeklē ģitārspēles nodarbības, vai arī esi apsvēris tādu domu, tad lūk ir 9 lietas, kuras tavs ģitārspēles "skolotājs" tev noteikti neteiks: 1. Es nekad neesmu mācījies pedagoģiju un man nav nekādu reālu zināšanu par to, kā sistemātiski mācīt ģitārspēli, izvērtējot studenta līmeni un lineāri nosakot tam atbilstošos uzdevumus.  2. Iespēja, ka mācoties pie manis tu kļūsi par advancētu spēlētāju ir 0.  3. Man ir izdevīgi turēt tevi viduvējā vai iesācēja līmenī. Tas ir tas, kā es saglabāju savus ienākumus.  4. Es piedāvāju tikai privātas nodarbības, aci pret aci, jo man nav n...

Ja drosme ir garīgais motors, kas palīdz cilvēkam pilnveidoties, tad mūzikas apguve ir šī motora degviela. Kopā tie rada kustības trajektoriju, kas aizskar un izglīto dvēseli. Kāpēc tieši mūzika? Jo cilvēka dvēsele komunicē caur izziņu. Mūzika ir šīs saziņas simbolu valoda, kura ir senākā valoda pasaulē. Dvēselei ir nepieciešama mūzika. Dziļi rezonējošais centrs, ko mēs saucam par dvēseli ir ļoti liels cilvēka psihes elements, kas pēc savas dabas nav sataustāms, tikai sajūtams. Aktivizējot dvēseli mēs sajūtam savu augstāko potenciālu, mistisko un pārdabisko, spontānas iedvesmas un radošu ideju improvizācijas. Viena no psihes būtiskākajām īpašībām ir tieši spēja klausīties. Tai patīk ieklausīties visā, kas to provocē un izaicina uz transformāciju - daudzi no šiem izaicinājumiem atrodami tieši mūzikas apguvē. Nav tik būtiski, vai runa ir par laikmetīgo, garīgo vai kādu citu rāmi, kurā to ievietojam – neatkarīgi no etiķetes, mūzikas valoda nepazīst robežas. Tās vienīgās prasības...