1 minūtes princips
Ja tu gribi kaut ko sasniegt ģitārspēlē, ir divi
galvenie ceļi, pa kuriem vari doties.
Pirimais ir populārs – mēģināt sasniegt savus lielos mērķus, uzreiz lekt iekšā ugunīs un dejot ar liesmām, cenšoties nesadegt. Citiem vārdiem - atdoties mūzikai pilnībā. Ļoti estētisks un romantisks, viennozīmīgi mans mīļākais variants. Vai visi ģitāristi tam ir gatavi? Nē.
Pirimais ir populārs – mēģināt sasniegt savus lielos mērķus, uzreiz lekt iekšā ugunīs un dejot ar liesmām, cenšoties nesadegt. Citiem vārdiem - atdoties mūzikai pilnībā. Ļoti estētisks un romantisks, viennozīmīgi mans mīļākais variants. Vai visi ģitāristi tam ir gatavi? Nē.
Otrais ir mazāk populārs – aizvietot savus vecos
ieradumus un vietā likt jaunus, pieliekot nelielu, bet nepārtrauktu piepūli.
Vai visi ģitāristi ir tam gatavi? Jā, sasodīts, jā!
Doma ir ļoti vienkārša. Tas, kāda ir Tava vērtību sistēma, nosaka
to, kādus lēmumus tu pieņemsi savā atvēlētajā laikā uz šīs planētas. Un tas,
kādus lēmumus tu pieņemsi - nosaka,
kādus rezultātus tu sasniegsi.
Mūziķiem pietiek mani iepazīstināt ar savām prasmēm ģitārspēlē, un es no tā varu daudz secināt par viņa izvēlēm un vērtību sistēmu.
Mans blogs lielā mērā ir par to, kā uzlabot savu vērtību sistēmu un dzīves kvalitāti. Šis raksts ir domāts, es pat gribētu teikt –
katram ģitāristam (profesionālim, amatierim, vai topošajam ģitāristam, kurš vēl
tikai mēģina saņemt drosmi).
Katrs
mūziķis ik pa laikam sev uzstāda kādu īstermiņa vai ilgtermiņa mērķi, kuru vēlās sasniegt. Tomēr ne
katrs mūziķis savus mērķus sasniedz, tam ir dažādi "iemesli", populārākie no tiem:
1. "Man nav laika."
2. "Es vēl nejūtos gatavs šim uzdevumam. Es to izdarīšu rīt, vai pēc nedēļas, vai
pēc 3 mēnešiem, vai KAD MAN BŪS 2 BĒRNI, SIEVA, KOPĒJAIS KREDĪTS BANKĀ, 3 DARBI
UN TIKUMĪBAS PAGRIMUMS."
3. "Es esmu pārāk noguris (emocionāli vai fiziski)."
4. "Mūzika man ir tikai hobijs."
5. "Man pietrūka motivācijas" - (šis ir mans mīļākais, mani audzēkņi zinās kāpēc #redpill).
Esi
intelektuāli godīgs un tagad pajautā sev – vai tu ar šādiem iemesliem
attaisnotu to, kāpēc, piemēram nepaspēji šorīt aizskriet uz tualeti pačurāt?
Es
saviem audzēkņiem saku tā: „Ja tu
boksa ringā līstu cīnīties ar tādu attieksmi, ar kādu apgūsti ģitārspēli – tu
staigātu apkārt bez zobiem”.
Mans
nākamais jautājums ir – kāpēc mēs tik ātri padodamies un atmetam savai
izaugsmei ar roku? Vai tas ir tāpēc, ka cenšamies sasniegt pārāk daudz,
pārāk ātri? Jā, tas ir tieši tāpēc. Uzņemoties jaunu
atbildību, kas pieprasa lauzt vecos ieradumus, nogurums un slinkums piezogas
nemanot. Tas ir tas pats nogurums un slinkums, kas nogalina sapņus un cerības.
„Bet, Matīss, mani sapņi un cerības jau ir pa galam”. Tas nekas – liec vietā
disciplīnu un stratēģiju, būs ok. Daudzi cilvēki nomirst jau 30 gadu vecumā, tas
neko diži nemaina, ja viņus aprok vēl pēc 50 gadiem. Ja tu lasi šo rakstu – tev
vēl ir laiks, nemīz (vismaz ne biksēs).
Kad audzēkņi man prasa, kā tikt galā ar savu slinkumu,
es ļoti bieži ierosinu sākt tieši ar "vienas minūtes principu". Būsim reāli - reti
kurš cilvēks ir spējīgs uzreiz lekt ugunī un cīnīties ar saviem dēmoniem pilnā
sparā. Reizēm savu pasauli ir jāmaina nevis spontāni un radikāli, bet lēni un
taktiski. Vienas minūtes principu es aizguvu no Japāņu filozofiskā koncepta KAI
ZEN, kuru brutalizēti vienkāršojot varētu skaidrot kā nepārtrauktu transformāciju, kurā jaunais ieradums Tavā dzīvē ienāk pakāpeniski - caur pieredzi un refleksiju.
Vēl vienkāršāk vairs nevar. Pamatnosacījumu šai metodei var ielikt vienā teikumā:
1. Apgūsti ģitārspēli vienā un tajā pašā laikā. Vienu minūti.
Katru dienu.
Šīs metodes efektivitāte slēpjas meistarības
sasniegšanā, nevis caur lielu piepūli un smagiem darbiem, bet sabotējot savus
ieradumus pamazām - taktiski,
sistemātiski un konstanti. Tas palīdz uzvararēt dažādus
iekšējos dēmonus, kas maskējas par vainas apziņu, bezspēcību, slinkumu un
morālo vājumu. Izmantojot vienas minūtes principu - sava progresa rezultātus tu redzēsi katru dienu, nevis tikai sasniedzot kādu lielo un smago mērķi reizi gadā, vai piecos.
Šo metodi iespējams pamatot arī tīri matemātiski:
Pieņemsim, ka skaitlis 1
apzīmē konstantu, horizontālu līniju – nav progress, bet nav arī regress. Pieliekot
šai konstantei kaut vai nelielu slodzi, kāpinot 365. pakāpē, pēc gada iegūsim skaitli 37,8. Vai arī – padodamies
slinkumam, izdaram 0,99 lielu slodzi katru dienu, rezultāts pēc gada būs 0,03.
Mazās uzvaras reizēm ir tās, kuras mūs iedvesmo
lielajā karā pret sevi un, kas zina, varbūt viena minūte nemanot pārvērtīsies 7
minūtēs..
P.S. 1 minūtes principu var izmantot un pielāgot arī citām dzīves sfērām. Ja tev ir kāds draugs, kuram šis raksts varētu noderētu - padalies ar viņu.
P.S. 1 minūtes principu var izmantot un pielāgot arī citām dzīves sfērām. Ja tev ir kāds draugs, kuram šis raksts varētu noderētu - padalies ar viņu.
M.J.
Rīga
20. Augusts, 2017




Lielisks raksts! Šo var pielietot dažādās dzīves situācijās, tas ir darbs ar sevi.
AtbildētDzēstPaldies par labajiem vārdiem! :)
Dzēst