Matīsa Jākobsona blogs

Kad bērnībā spēlēju pūtēju orķestrī, mans diriģents Jānis Grahoļskis ik pa laikam pirms mēģinājumiem apvaicājās: „Jēkabson (mans uzvārds ir Jākobsons bet ok, I let that one slide by ), kā Tev iet?” uz ko es atbildēju: „Viss kārtībā”. Katru reizi, saņemot šādu atbildi, viņš sacīja: "Viss kārtībā ir tikai kapos. Kad Tu būsi sešas pēdas zem zemes (starp citu – Six Feet Under – nu ļoti gaumīgs seriāls), tikai un vienīgi tad Tev viss būs kārtībā”. Ilgi es nesapratu, vai tas ir  joks, vai arī tur tiešām slēpjas  kāda eksistenciālas dabas atziņa. Ideālas izglītības sistēmas nav, un labi, ka tā. Dzīve pēc savas būtības ir organiska (tā realizējas pa dažādiem ceļiem). Tā pēc savas dabas nav perfekta, lineāri ideāla ir tikai nāve. Vēlme pēc absolūtā un nevainojamā jau savā saknē ir orientēta uz nāvi. Ja izglītība ir tendēta uz dzīvi – tad ideālai izglītības sistēmai nevajadzētu eksistēt. Un tam ir ļoti labs iemesls.  Uz mirkli izslēgsim pozitīvo lēcu un paskatīsimies uz šo vis...

Atšķirība starp labu ģitāristu un sliktu ģitāristu ir tāda, ka labs ģitārists apzinās, cik maz viņš patiesībā zina. Interesanti, ka cilvēki ar fiziskās veselības problēmām izvēlās iet pie labākā un profesionālākā ārsta, kādu var atļauties, un tajā pašā laikā - ja runa ir par mūzikas apguvi - katrs desmitais ģitāraspēles  molestotājs  sevi sauc par ģitārspēles skolotāju. Ja šobrīd apmeklē ģitārspēles nodarbības, vai arī esi apsvēris tādu domu, tad lūk ir 9 lietas, kuras tavs ģitārspēles "skolotājs" tev noteikti neteiks: 1. Es nekad neesmu mācījies pedagoģiju un man nav nekādu reālu zināšanu par to, kā sistemātiski mācīt ģitārspēli, izvērtējot studenta līmeni un lineāri nosakot tam atbilstošos uzdevumus.  2. Iespēja, ka mācoties pie manis tu kļūsi par advancētu spēlētāju ir 0.  3. Man ir izdevīgi turēt tevi viduvējā vai iesācēja līmenī. Tas ir tas, kā es saglabāju savus ienākumus.  4. Es piedāvāju tikai privātas nodarbības, aci pret aci, jo man nav n...

Ja drosme ir garīgais motors, kas palīdz cilvēkam pilnveidoties, tad mūzikas apguve ir šī motora degviela. Kopā tie rada kustības trajektoriju, kas aizskar un izglīto dvēseli. Kāpēc tieši mūzika? Jo cilvēka dvēsele komunicē caur izziņu. Mūzika ir šīs saziņas simbolu valoda, kura ir senākā valoda pasaulē. Dvēselei ir nepieciešama mūzika. Dziļi rezonējošais centrs, ko mēs saucam par dvēseli ir ļoti liels cilvēka psihes elements, kas pēc savas dabas nav sataustāms, tikai sajūtams. Aktivizējot dvēseli mēs sajūtam savu augstāko potenciālu, mistisko un pārdabisko, spontānas iedvesmas un radošu ideju improvizācijas. Viena no psihes būtiskākajām īpašībām ir tieši spēja klausīties. Tai patīk ieklausīties visā, kas to provocē un izaicina uz transformāciju - daudzi no šiem izaicinājumiem atrodami tieši mūzikas apguvē. Nav tik būtiski, vai runa ir par laikmetīgo, garīgo vai kādu citu rāmi, kurā to ievietojam – neatkarīgi no etiķetes, mūzikas valoda nepazīst robežas. Tās vienīgās prasības...

Ja cilvēks tiešām grib apgūt mūziku, ar labu mūzikas skolotāju šis process būs neskaitāmas reizes ātrāks. Iedomājaties trešklasnieku, kas saka, ka vairs uz skolu viņam nav jāiet, jo visu jau ir apguvis. Lai vai cik smieklīgi tas neizklausītos, šāda attieksme pret mūziku ir daudziem ģitāristiem. Pirms turpinu šo rakstu, vēlos piebilst, ka ja gadījumā Tavs mērķis ir, piemēram, iemācīties nospēlēt pāris dziesmas pie ugunskura Līgo vakarā, šis raksts nav Tev un mūzikas skolotājs Tev (vismaz šobrīd) nav vajadzīgs. Šajā gadījumā pietiks ar pāris Youtube videonodarbībām. Varbūt kāds no jums ir aizdomājies par to, ka skolotājs vispār nav vajadzīgs un ir taču ģitāristi, kas labi spēlē un nav nekur mācījušies. Realitāte: protams, ir lietas, kuras ir var apgūt pašmācībā, vai pie kaimiņu Pētera, kurš jau 2 gadus spēlē ģitāru. Cilvēkam pašam jānonāk pie atbildes uz jautājumu - vai ir vērts šādi tērēt savu laiku un riskēt, cerībā, ka tas varētu nest reālus panākumus, tā vietā, lai atrastu...

„PATIESĪBAS, kuras meklējamas reliģiskās mācībās ir tik izkropļotas un sistemātiski nomaskētas,’’ raksta Zimunds Freids, „ka vidusmēra cilvēks nespēj tās atpazīt kā patiesības. Līdzīgi, kā mēs stāstām bērnam, ka jaundzimušo brālīti atveda stārķis. Arī šajā gadījumā patiesība tiek nomaskēta, jo mēs zinām ko lielais putns patiesībā simbolizē. Bet bērns to nezina. Viņš dzird tikai stāsta izkropļoto daļu un jūtās maldināts; mēs zinām, cik bieži bērnu neuzticēšanās pieaugušajiem sākās ar šāda iespaida radīšanu. Mēs esam kļuvuši pārliecināti par to ka labāk izvairīties no šādi nomaskētas patiesības, tā vietā stāstot viņiem īsto lietu būtību – atbilstoši viņu attīstības līmenim.” [1] Šī bloga mērķis ir atklāt dažas no mūzikas patiesībām, kuras   mūsdienu sociālās struktūras ir padarījušas ļoti nomaskētas. Es dalīšos ne tikai ar mūzikas padomiem, bet arī stāstiem no savas dzīves. Daudzi cilvēki nesaprot, ka mūzikas apguve nesastāv tikai no mūzikas teorijas un prakses, liela daļ...