Mūzikai ir nepieciešama mūzika
Mūzika ir nozīmīga un izteiksmīga. Tā ir simboliska
un abstrakta, bet tajā ir saturs un jēga. Šāda nostāja pret mūziku ir ļoti
būtiska, jo tā palīdz risināt daudzas problēmas. Mūzikas apguves uzdevums nav
iemācīties nospēlēt no notīm kādu skaņdarbu, bet gan radīt cilvēkos emocionālu
pārdzīvojumu. Lielākā daļa problēmas instrumentspēles apguvē rodas no tā, ka
mēs meklējam risinājumus, ejot pa maldīgiem ceļiem. Psiholoģiskas, psihiskas
nostājas rada problēmas (neveselīgus stereotipus, mītus u.c.).
Mūzikas pedagoģijas zinātnē instrumentspēli definē kā indivīda spēju
apzināti organizēt skaņas telpā un laikā ar instrumenta palīdzību. Pedagoģijā
ir vairākas pieejas (ceļi) un tas, kādu ceļu izvēlēsies iet noteiks to, kādus
rezultātus tu sasniegsi. Šajā rakstā
pastāstīšu par pieejām, kuras es kombinēju savā ģitārspēles pedagoģiskajā
praksē, Rīgā:
1. Biheivoriskā - mūzikā ir tikai stimuli un reakcijas uz
domāšanu. Šīs pieejas pamatā ir fizioloģisks process, kas tiek balstīts uz
mehānisku vingrināšanos. Piemēram, ja students spēlē pārāk klusu, tad viņam
tiek izrakstīta recepte – jāspēlē forte etīdes
utt. Citiem vārdiem – vajadzīgais
rezultāts tiek panākts ar dresēšanu (shedding,
drilling, grinding etc).
2. Geištaltiskā
- instrumentspēle ir kaut kas vairāk par
to veidojošo komponentu aritmētisko summu. Šī pieeja ir pretnostatījums
biheivoristiem. Kā mans skolotājs Dr. Paed. Z. Žukovskis reiz teicis: „Ja mēs redzam
tikai trīs punktus, mēs vizualizējam trīsstūri”. Vizualizācija šajā piemērā ar
trīsstūri ietver uztveri, atmiņu un produktīvo jeb radošo domāšanu. Mūzikas
apguvē ļoti svarīgi ir saskatīt kopsakarības.
Šis sakarību saskatīšanas process notiek kā pa augšupejošu spirāli –
katrs nākamais aplis veido citu izpratnes dziļuma līmeni. Mūzikas apguves
sākumā mēdz šķist ka apgūstamo disciplīnu un konceptu daudzums ir bezgalīgs
(kas ir taisnība), tomēr, ejot tālāk pa šo ceļu, izkristalizējas vispārējie
pamatprincipi, kas ir vienādi, neatkarīgi no apgūstāmā instrumenta, virziena,
stila, pedagoģiskās pieejas vai kādas citas specifikas.
3. Kognitīvā – instrumentspēle ir cilvēka apzināta nodarbe, ko raksturo domāšana. Darbības
rezutāts - atskaņojamās mūzikas kvalitāte. Mūzika ir kognitīva iemaiņa, izzināma un izpētēma. Mūzika sākas galvā. Mūzika ir kognitīva iemaņa. Ja mēs saprotam, ka
mūzika ir valoda, ir daudz vienkāršāk izprast mūzikas apguves procesus.
Instrumentspēles galvenā problēma - tehnikas racionālais
sākums un mūzikas emocionālais, abstraktais saturs. No vienas puses pedagoga
uzdevums ir mūzikas studentam mācīt
tehniku, tomēr no otras puses - sekmēt līmeni, kurā students ir spējīgs
muzicēšanas brīdi par to nedomāt. Ja mēs koncentrējamies uz motoriku, mēs mūziku
dzirdam tikai ļoti aptuveni. Mēs dzirdam tikai galvenās detaļas, dziļās
dimensijas nevar aktivizēties.
Ļoti būtiska prasība ir skaņas kontrole, jeb – spēja paredzēt skanējumu.
Ģitāristus (un mūziķus in general) var klasificēt divējādi:
1. Tie, kuriem ir attīstīta spēja paredzēt to, ko grib nospēlēt
(producēt, vai reproducēt);
2. Tie, kuriem šāda spēja nav attīstīta.
Muzikālās spējas ir sarežģīts, speciāls un sintezēts veidojums, kas ietver sevī darbību kopumu, bez kurām nav
iespējams aktivizēt pilnvērtīgu instrumentspēles apguvi. Muzikālo spēju pamatā
ir muzikālā dzirde!
Kā pilnvērtīgāk aktivizēt un attīstīt savas intstrumentspēles prasmes un iemaņas?
- Iemācies spēlēt ļoti lēni. Tempam jābūt 2x 4x 8x 16x lēnākam, nekā tev sākumā gribētos. Galvenais nosacījums ir maksimāla atbrīvotība un kustību ekonomija. Fiziskais saspringums rada psihisko saspringumu un otrādi;
- Spēlēšanas brīdī klausies mūziku, ieklausies tajā. Nedomā par pirkstiem, spēles tehniku, to, kā tu izskaties, vai ko par tevi domā klausītājs;
- Panāc sajūtu, kur izpildījuma brīdī tu spēlē un pats klausies. Atslēdzies no motorisko kustību kontroles;
- Izveido dziļu emocionālo saikni ar savu instrumentu, pamēģini spēlēt un dziedāt vienlaicīgi.
Pamēģini apgūt zemāk norādīto skaņdarbu šādā secībā un pamēģini sajust, kādas būs atšķirības pret, piemēram, tradicionālā ceļā iegaumētu materiālu:
1. Iemācies skaņdarbu nodziedāt pēc dzirdes;
2. Iemācies skaņdarbu nospēlēt pēc dzirdes;
3. Iemācies skaņdarbu nodziedāt pēc notīm;
4. Iemācies nospēlēt pēc notīm;
5. Vizualizē un audioalizē kā spēlē šo skaņdarbu bez instrumenta palīdzības (mentālā vingrināšanās*).
Links uz skaņdarbu:
Links uz skaņdarbu:
Ja tev galvā būs skaidrība, ķermenis
pakļausies. Nedrīkst paļauties tikai uz motorisko atmiņu un mehānisko
vingrināšanos. Mūzikas apguvei ir jāpieiet radoši un sistemātiski. Ir vēlams
izspēlēt tehniski grūtās vietas lēnā tempā, dažādos stilos. Kā arī transponēt
melodiju - pēc dzirdes, nedomājot - C mažors, vai Db mažors.
Šajā rakstā es iezīmēju dažus ļoti būtiskus pamatprincipus un
vadlīnijas. Atceries, ka ir vajadzīgs laiks un pacietība, lai produktīvi srādātu ar muzikālajiem priekšstatiem, un šos principus nevar aktivizēt vienas dienas laikā. Lai izdodas!
*Vingrināšanās ir shady vārds, kuru praksē cenšos izmantot pēc iespējas retāk.
*Vingrināšanās ir shady vārds, kuru praksē cenšos izmantot pēc iespējas retāk.
Prāts var maldīties, jūtas nekad. / F. Chopin
M.J.
Rīga
9. Septembris, 2017
Komentāri
Ierakstīt komentāru