Mūzikai ir nepieciešama mūzika

Mūzika ir nozīmīga un izteiksmīga. Tā ir simboliska un abstrakta, bet tajā ir saturs un jēga. Šāda nostāja pret mūziku ir ļoti būtiska, jo tā palīdz risināt daudzas problēmas. Mūzikas apguves uzdevums nav iemācīties nospēlēt no notīm kādu skaņdarbu, bet gan radīt cilvēkos emocionālu pārdzīvojumu. Lielākā daļa problēmas instrumentspēles apguvē rodas no tā, ka mēs meklējam risinājumus, ejot pa maldīgiem ceļiem. Psiholoģiskas, psihiskas nostājas rada problēmas (neveselīgus stereotipus, mītus u.c.).

Mūzikas pedagoģijas zinātnē instrumentspēli definē kā indivīda spēju apzināti organizēt skaņas telpā un laikā ar instrumenta palīdzību. Pedagoģijā ir vairākas pieejas (ceļi) un tas, kādu ceļu izvēlēsies iet noteiks to, kādus rezultātus tu sasniegsi.  Šajā rakstā pastāstīšu par pieejām, kuras es kombinēju savā ģitārspēles pedagoģiskajā praksē, Rīgā:

1. Biheivoriskā  - mūzikā ir tikai stimuli un reakcijas uz domāšanu. Šīs pieejas pamatā ir fizioloģisks process, kas tiek balstīts uz mehānisku vingrināšanos. Piemēram, ja students spēlē pārāk klusu, tad viņam tiek izrakstīta recepte – jāspēlē forte etīdes utt.  Citiem vārdiem – vajadzīgais rezultāts tiek panākts ar dresēšanu (shedding, drilling, grinding etc).

2. Geištaltiskā -  instrumentspēle ir kaut kas vairāk par to veidojošo komponentu aritmētisko summu. Šī pieeja ir pretnostatījums biheivoristiem. Kā mans skolotājs Dr. Paed. Z. Žukovskis reiz teicis: „Ja mēs redzam tikai trīs punktus, mēs vizualizējam trīsstūri”. Vizualizācija šajā piemērā ar trīsstūri ietver uztveri, atmiņu un produktīvo jeb radošo domāšanu. Mūzikas apguvē ļoti svarīgi ir saskatīt kopsakarības.  Šis sakarību saskatīšanas process notiek kā pa augšupejošu spirāli – katrs nākamais aplis veido citu izpratnes dziļuma līmeni. Mūzikas apguves sākumā mēdz šķist ka apgūstamo disciplīnu un konceptu daudzums ir bezgalīgs (kas ir taisnība), tomēr, ejot tālāk pa šo ceļu, izkristalizējas vispārējie pamatprincipi, kas ir vienādi, neatkarīgi no apgūstāmā instrumenta, virziena, stila, pedagoģiskās pieejas vai kādas citas specifikas.

3. Kognitīvā – instrumentspēle ir cilvēka apzināta nodarbe, ko raksturo domāšana. Darbības rezutāts - atskaņojamās mūzikas kvalitāte. Mūzika ir kognitīva iemaiņa, izzināma un izpētēma. Mūzika sākas galvā. Mūzika ir kognitīva iemaņa. Ja mēs saprotam, ka mūzika ir valoda, ir daudz vienkāršāk izprast mūzikas apguves procesus.

Instrumentspēles galvenā problēma - tehnikas racionālais sākums un mūzikas emocionālais, abstraktais saturs. No vienas puses pedagoga uzdevums ir  mūzikas studentam mācīt tehniku, tomēr no otras puses - sekmēt līmeni, kurā students ir spējīgs muzicēšanas brīdi par to nedomāt. Ja mēs koncentrējamies uz motoriku, mēs mūziku dzirdam tikai ļoti aptuveni. Mēs dzirdam tikai galvenās detaļas, dziļās dimensijas nevar aktivizēties.

Ļoti būtiska prasība ir skaņas kontrole, jeb – spēja paredzēt skanējumu.

Ģitāristus (un mūziķus in general) var klasificēt divējādi:

1. Tie, kuriem ir attīstīta spēja paredzēt to, ko grib nospēlēt (producēt, vai reproducēt);

2. Tie, kuriem šāda spēja nav attīstīta.

Muzikālās spējas ir sarežģīts, speciāls un sintezēts veidojums, kas ietver sevī darbību kopumu, bez kurām nav iespējams aktivizēt pilnvērtīgu instrumentspēles apguvi. Muzikālo spēju pamatā ir muzikālā dzirde!

Kā pilnvērtīgāk aktivizēt un attīstīt savas intstrumentspēles prasmes un iemaņas?

• Iemācies spēlēt ļoti lēni. Tempam jābūt 2x 4x 8x 16x lēnākam, nekā tev sākumā gribētos. Galvenais nosacījums ir maksimāla atbrīvotība un kustību ekonomija. Fiziskais saspringums rada psihisko saspringumu un otrādi;
• Spēlēšanas brīdī klausies mūziku, ieklausies tajā. Nedomā par pirkstiem, spēles tehniku, to, kā tu izskaties, vai ko par tevi domā klausītājs;
•  Panāc sajūtu, kur izpildījuma brīdī tu spēlē un pats klausies. Atslēdzies no motorisko kustību kontroles;
• Izveido dziļu emocionālo saikni ar savu instrumentu, pamēģini spēlēt un dziedāt vienlaicīgi.

Pamēģini apgūt zemāk norādīto skaņdarbu šādā secībā un pamēģini sajust, kādas būs atšķirības pret, piemēram, tradicionālā ceļā iegaumētu materiālu:

1. Iemācies skaņdarbu  nodziedāt pēc dzirdes;

2. Iemācies skaņdarbu nospēlēt pēc dzirdes;

3. Iemācies skaņdarbu nodziedāt pēc notīm;

4. Iemācies nospēlēt pēc notīm;

5. Vizualizē un audioalizē kā spēlē šo skaņdarbu bez instrumenta palīdzības (mentālā vingrināšanās*).

Links uz skaņdarbu:

Ja tev galvā būs skaidrība, ķermenis pakļausies. Nedrīkst paļauties tikai uz motorisko atmiņu un mehānisko vingrināšanos. Mūzikas apguvei ir jāpieiet radoši un sistemātiski. Ir vēlams izspēlēt tehniski grūtās vietas lēnā tempā, dažādos stilos. Kā arī transponēt melodiju - pēc dzirdes, nedomājot - C mažors, vai Db mažors.

Šajā rakstā es iezīmēju dažus ļoti būtiskus pamatprincipus un vadlīnijas. Atceries, ka ir vajadzīgs laiks un pacietība, lai  produktīvi srādātu ar muzikālajiem priekšstatiem, un šos principus nevar aktivizēt vienas dienas laikā. Lai izdodas!

*Vingrināšanās ir shady vārds, kuru praksē cenšos izmantot pēc iespējas retāk.

Prāts var maldīties, jūtas nekad. / F. Chopin

M.J.

Rīga

9. Septembris, 2017