Inovācija ir jaunā tradīcija

Igor Stravinsky, Pat Metheny, Wes Montgomery, Charlie Parker, Miles Davis, Ornette Coleman, John Coltrane, Pat Martino, Louis Armstrong, Duke Ellington, J.S. Bach, Jimi Hendrix. Šiem cilvēkiem ir viena kopīga iezīme – viņi visi ir inovatori. 

Cik daudz cilvēku uzdrošinās kļūdīties? Sociālu un morālu normu izkopšana. Nekonkrēts potenciāls, atrašanās eksperimenta sirdī. Drosme sekot savai idejai, kā arī prasme attiekties pret kļūdām tā, lai tās netraucē turpināt iesākto. Mūziķiem ir jāveido jauni ceļi. Bet jautājums ir – kā to darīt nozīmīgi un jēgpilni? Šajā rakstā es dalīšos ar septiņiem avotiem, kuros es meklēju atbildes uz šo jautājumu.

Kreativitāte

Katrā cilvēkā slēpjas spēja radīt ko jaunu. Mūziķa kreativitāte balstās attieksmē. Tā ir vēlme kultivēt iztēli un drosme izpaust un dalīties ar sevis atklāto. Tieksme izzināt (pasauli) caur vibrācijām. Mūziķi līdztekus zinātniekiem apzinās, ka visums sastāv no subatomisku vienību vibrācijām dažādos tempos. 

!Angstrēms - garuma mērvienība ekvivalenta (100 pm vai 0,1 nm), to plaši lieto, lai izteiktu atomu, svārstību viļņu (2D) garumus u.c. 

Mūzika mums atgādina, ka esam vibrācijas. Mūziķa uzdevums ir mācīties šīs vibrācijas prasmīgi organizēt laikā un telpā. Šī uzdevuma nozīme ir pierādāma vēsturiski – daudzās pasaules kultūrās mūzika ieņem vadošu lomu, veidojot ciešu saikni ar pasaules uztveres filozofiju un mitoloģiju.

Iztēle

Sapņi, vīzijas, iedvesmas, fantāzijas, valodas un pārdomas: tie ir tikai daži no iztēles avotiem. Mūziķa iztēles process sākās iekšējās dzirdes līmenī, tas turpinās muzikālajiem priekšstatiem materializējoties laikā un telpā. (Šis process norisinās ar balss vai eksternāla instrumenta palīdzību.) Muzikālajai dzirdei jādod iespēja paredzēt un ietekmēt iecerēto mūzikas tapšanas procesu. Šis paredzēšanas process ir viens no svarīgākajiem sonorās domāšanas priekšnosacījumiem.

Forma

Daba konstanti mainās, bet visam tajā ir sava forma. Spēja producēt un reproducēt idejas konkrētas formas ietvaros ir katra mūziķa izaicinājums, kas liek meklēt nozīmi starp diviem pretstatiem - atkārtojumu un neatgriezenisku mainību.

Ritms

ü Acu mirkšķināšana

ü Vējš

 üSastrēgums uz Kalpaka bulvāra

ü  Uz tramvaju steidzošas meitenes gaita

ü Pildspalvas skaņa, rakstot eseju par Tikumību

ü Elpošanas ritms pēc 100m sprinta

ü  Maira Brieža vs Manuela Čarra boksa cīņa

Visam pasaulē ir ritms. Es mēdzu ieslēgt kādu Maira Brieža cīņu, izslēgt skaņu un spēlēt līdzi ģitāru cīņas ritmā. Cilvēku radītajiem ritmiem raksturīgs gan avots, gan ritma materializācija caur kustību (deju), matemātiku un/vai valodu. Daudzās tradīcijās ritmam ir sava frāzējuma valoda. Pie tam, konkrētās kultūrās šī ritma valoda ir soniska dejas manifestācija, kuras ietvaros mūzika, stāsts un deja izpaužas kā vienots veselums.

Toņi

Rietumu mūzikā, ar nolūku radīt melodiskus un harmoniskus materiālus, oktāva tiek sadalīta 12 pustoņus un to intervāliskajās attiecībās. Savukārt Indijā tiek izmantoti Šruti, kas oktāvu sadala 22 mikrotoņos. Katra mūziķa uzdevums ir atklāt, kā arī iepazīt bezgalīgās permutācijas un variācijas šajā krāsu paletei līdzīgajā muzikālajā sintaksē. Radoša pieeja šim skaņukrāsu spektram var atvērt prātu dimensijām, kuras nav iespējams aprakstīt vai attēlot izmantojot lineārai domāšanai raksturīgos komunikācijas medijus.

Klausīšanās (ieklausīšanās)

Mūzika ir līdzdalīga cilvēka dvēseles evolūcijas vēsturē. Klausīšanās ar sirdi pieprasa prāta apklusināšanu. Kritika, filtri, psiholoģiskie bloki – tie visi ir mūsu dziļākā potenciāla (esences) ierobežojumi. Komunikācija caur mūziku mūs stimulē ieklausīties sevī un iepazīt pašiem sevi, kā arī mudina bezbailīgi dalīties ar personīgajās dzīlēs atrasto. Savu dziļākāo un intīmāko fantāziju apzināšanās iezīmē ceļu, caur kuru mēs meklējam saikni starp savu iekšējo pasauli un visumu.

Iekšējā balss

Katram cilvēkam ir sava iekšējā balss. Ja divi mūziķi uz viena un tā paša instrumenta nospēlēs vienu melodiju, tā katrā izpildījumā skanēs pilnīgi citādi. Kāpēc? Tāpēc, ka katram no viņiem ir savs gars, kam tiek dota iespēja rezonēt caur instrumentu. Ikviens cilvēks, kas prot sazināties mūzikas valodā, spēj par sevi un savu dzīves pieredzi pastāstīt veidos, ko verbālā valoda nekad nevarētu pat ne daļēji aizskart. Caur mūziku cilvēki parāda savu iekšējo pasauli. Improvizācijas meistari spēj izpaust sevi konkrētajā mirklī caur apzinātības stūrakmeņiem – spontanitāti, pārsteigumu un iniciatīvu. Pasaulē ir mūziķi, kas atraduši tik spēcīgu saikni ar savu instrumentu, ka viņu skanējumu iespējams atpazīt, pat ne tik ļoti kā pēc vienas nospēlētās melodijas, bet  no pirmās skaņas, kas izskan no instrumenta.

Mūzika māca iecietību. Tā ir mācīšanās caur ieklausīšanos sevī un citos, tai skaitā arī ieklausīšanos savās un citu kļūdās. Ja kaut kas šķiet nemaināms (neizturams) –  jāmaina sevi.

Inovācija mūzikā (mana definīcija) - indivīda spēja uzdrošināties meklēt likteņa klātbūtni laikā un telpā. Ieklausoties un meklējot patvērumu nevis sabiedrībā, bet sevī. Katrs no mums sevī nes augstāko pārbaudījumu. Ne jau savās uzvarās, bet zaudēto cerību klusumā.

Yes, there are two paths you can go by, but in the long run

There's still time to change the road you're on. /Led Zeppelin

M.J.

Rīga

5. Decembris, 2017