Matīsa Jākobsona blogs

Mūsdienu sociālās struktūras pilnvērtīgu attīstības procesu ir padarījušas ļoti komplicētu. Cilvēku spēja palūkoties uz pasauli patiesi lēnām pazūd. Mūzikas apguves mērķis nav noslogot studentu ar informāciju, bet padarīt viņa uztveri asu kā zobenu.  Kritiskās domāšanas jēdzienam ir dažādas definīcijas. Es to redzu kā indivīda spēju patstāvīgi analizēt un racionāli izvērtēt dažādas (faktiskas/zinātniskas, reliģiozas, filozofiskas u.c) patiesību arhitektūras. Tajā pašā laikā: neaizstājot būšanas dziļumu ar ideoloģiski apsēstu domāšanu (lasīt - nihilismu, relatīvismu, skepticismu, šovinismu etc.) un racionālām zināšanām bez vieduma. Kas ir labākais veids, kā attīstīt kritisko domāšanu mūzikā?  TLDR: Veicināt improvizācijas un kompozīcijas prasmju pilnveidi. Rekomendēju noskatīties  šo video. Ir ļoti viegli novērtēt muzikāli augstvērtīgu orģinālskaņdarbu. Jebkurš mūziķis, kurš ir darbojies kā pasniedzējs, vai komponists/producents spēj izveidot mūzikas izteiksmes līdzekļu kr...

Interesants veids, kā palūkoties uz savu mūzikas apguves progresu ir domāt par šo procesu no apzinātības līmeņu skatu punkta. Šajā rakstā definēšu četrus apzinātības līmeņus, kuros mūziķis var atrasties. Neapzināta nekompetence Cilvēks pat nenojauš, kas viņam ir priekšā. Tas ir ļoti laimīgs ignorances stāvoklis, kurā atrasties. Piemēram, kā mazi bērni, kas vēl neapzinās globāla mēroga problēmas un nav izveidojuši konceptuālu izpratni par realitāti. Tu reizi nedēļā uzspēlē ar draugiem Guitar Hero , šad tad pamēģini paspēlēt arī akustisko ģitāru, kuru aizņēmies no krusttēva Pētera. Lineāri izvērtējot: progress ir fragmentāls. Citiem vārdiem - Tu pat nesaproti, ka neko nesaproti! Welcome to level 1 (neapzināts kompetences trūkums)! Apzināta nekompetence Ir pagājušas pāris nedēļas, mēneši, tu jau esi sācis džemot kopā ar draugiem, un vienā mirklī izdomā, ka gribi nodibināt dominanci un izgriezt viņiem pogas. Ir pienācis laiks. Esi saņēmis drosmi apmeklēt savu pirmo mūzi...

Identitātes fantāziju modernās izpausmes formas. Mani fascinē  subkultūra , kuras pārstāvji sociāli un līdz zināmam līmenim, arī garīgi izvēlas sevi neidentificēt kā cilvēku. Vēlmei spēlēties ar savu identitāti fantāzijas līmenī par cēloni varētu būt nepietiekama spēlēšanās  bērnībā. Divgadīgs bērns ir pilns ar nesaistītām motivācijām un līdz aptuveni 3 gadu vecumam šīs motivācijas sāk sakārtoties pie nosacījuma, ka viņš tiek adekvāti socializēts. Vecāku uzdevums šajā procesā ir palīdzēt bērnam sakārtot savu integritāti līdz punktam, kur bērns var sevi kontrolēt tik daudz, lai viņš būtu spējīgs izveidot  kopīgu atskaites punktu ar citiem bērniem. Uz šī atskaites punkta bāzes tālāk tiek veidota pakāpeniska, izsmalcinātāka sociālā attīstība. Citiem vārdiem – vecāki pilda bērna sociālās vides mediatora lomu, kas ir pats svarīgākais vecāku uzdevums bērna sociālajā attīstībā.  Tas nozīmē, ka vecākiem ir jādara viss iespējamais, lai padarītu bērnu pieņemam...

Igor Stravinsky, Pat Metheny, Wes Montgomery, Charlie Parker, Miles Davis, Ornette Coleman, John Coltrane, Pat Martino, Louis Armstrong, Duke Ellington, J.S. Bach, Jimi Hendrix.  Šiem cilvēkiem ir viena kopīga iezīme – viņi visi ir inovatori.  Cik daudz cilvēku uzdrošinās kļūdīties? Sociālu un morālu normu izkopšana. Nekonkrēts potenciāls, atrašanās eksperimenta sirdī. Drosme sekot savai idejai, kā arī prasme attiekties pret kļūdām tā, lai tās netraucē turpināt iesākto. Mūziķiem ir jāveido jauni ceļi. Bet jautājums ir – kā to darīt nozīmīgi un jēgpilni? Šajā rakstā es dalīšos ar septiņiem avotiem, kuros es meklēju atbildes uz šo jautājumu. Kreativitāte Katrā cilvēkā slēpjas spēja radīt ko jaunu. Mūziķa kreativitāte balstās attieksmē. Tā ir vēlme kultivēt iztēli un drosme izpaust un dalīties ar sevis atklāto. Tieksme izzināt (pasauli) caur vibrācijām. Mūziķi līdztekus zinātniekiem apzinās, ka visums sastāv no subatomisku vienību vibrācijām dažādos tempos....

Foto: Mārtiņš Jankovskis -  www.mbilde.lv Mūzikas apguves galvenā problēma ir tehnikas racionālais sākums un mūzikas emocionālais, abstraktais saturs. No vienas puses studentam būtu nepieciešams sākumā apgūt bāzes tehniku, tomēr no otras puses - ir jāsasniedz līmenis, kurā students ir spējīgs muzicēšanas brīdi par to nedomāt. Citiem vārdiem - būtu jāaizmirst par mazās motorikas kontroli u.c. procesiem, kuriem būtu jāfunkcionē zemapziņas līmenī. Tests: noliec uz galda savu telefonu un pēc tam pacel to rokā. Vai to darot, tu domāji par to, kā signāls no vizuāla stimula smadzenēs tiek pārraidīts uz izpildošo mehāniku, vai tu domāji par to, kā aktivizējas koordinācija un sensomotorika? Par to, kā saliekt pirkstus un kādā lenķī iztaisnot roku? Nē? Tad ar tevi viss ir kārtībā.  Šis blogs ir veltīts visiem mūziķiem, kuri vēlas sevi pilnveidot, uzlabot savu vērtību sistēmu. Pirms dodies apgūt savu mūzikas instrumentu, pāris lietas, kuras derētu paturēt prātā:  1....

Mūzika ir nozīmīga un izteiksmīga. Tā ir simboliska un abstrakta, bet tajā ir saturs un jēga. Šāda nostāja pret mūziku ir ļoti būtiska, jo tā palīdz risināt daudzas problēmas. Mūzikas apguves uzdevums nav iemācīties nospēlēt no notīm kādu skaņdarbu, bet gan radīt cilvēkos emocionālu pārdzīvojumu. Lielākā daļa problēmas instrumentspēles apguvē rodas no tā, ka mēs meklējam risinājumus, ejot pa maldīgiem ceļiem. Psiholoģiskas, psihiskas nostājas rada problēmas (neveselīgus stereotipus, mītus u.c.). Mūzikas pedagoģijas zinātnē instrumentspēli definē kā indivīda spēju apzināti organizēt skaņas telpā un laikā ar instrumenta palīdzību. Pedagoģijā ir vairākas pieejas (ceļi) un tas, kādu ceļu izvēlēsies iet noteiks to, kādus rezultātus tu sasniegsi.  Šajā rakstā pastāstīšu par pieejām, kuras es kombinēju savā ģitārspēles pedagoģiskajā praksē, Rīgā: 1. Biheivoriskā  - mūzikā ir tikai stimuli un reakcijas uz domāšanu. Šīs pieejas pamatā ir fizioloģisks process, kas tiek balstīts uz ...

Ja tu gribi kaut ko sasniegt ģitārspēlē, ir divi galvenie ceļi, pa kuriem vari doties.  Pirimais ir populārs – mēģināt sasniegt savus lielos mērķus, uzreiz lekt iekšā ugunīs un dejot ar liesmām, cenšoties nesadegt. Citiem vārdiem - atdoties mūzikai pilnībā. Ļoti estētisks un romantisks, viennozīmīgi mans mīļākais variants. Vai visi ģitāristi tam ir gatavi? Nē. Otrais ir mazāk populārs – aizvietot savus vecos ieradumus un vietā likt jaunus, pieliekot nelielu, bet nepārtrauktu piepūli. Vai visi ģitāristi ir tam gatavi? Jā, sasodīts, jā! Doma ir ļoti vienkārša. Tas, kāda ir Tava vērtību sistēma, nosaka to, kādus lēmumus tu pieņemsi savā atvēlētajā laikā uz šīs planētas. Un tas, kādus lēmumus tu pieņemsi -  nosaka, kādus rezultātus tu sasniegsi. Mūziķiem pietiek mani iepazīstināt ar savām prasmēm ģitārspēlē, un es no tā varu daudz secināt par viņa izvēlēm un vērtību sistēmu. Mans blogs lielā mērā ir par to, kā uzlabot savu vērtību sistēmu un dzīves kvalitāti. ...